KRISTUS PIEDZIMŠANAS SVĒTKOS

KRISTUS PIEDZIMŠANAS SVĒTKOS

Kristus piedzimšanas svētkos

Māc.:   Tauta, kas staigā tumsībā, ir ieraudzījusi spožu gaismu.

Draudze:  Celies, Kungs, savā spēkā un nāc!

(Aizdedzina pirmo Adventa sveci)

Māc.:  Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdz gaisma.

Draudze:  Modini, Kungs, mūsu sirdis!

(Aizdedzina otro Adventa sveci)

Māc.:  Mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ   uz Viņa kamiešiem.

Draudze:  Pievērs, Kungs, savu ausi mūsu lūgšanām!

(Aizdedzina trešo Adventa sveci)

Māc.:   Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks.

Draudze:  Celies, Kungs, savā spēkā un nāc!

(Aizdedzina ceturto Adventa sveci)

Māc.:  Mēs skatījām Viņa godību, tādu godību, kā Tēva vienpiedzimušā Dēla. Viņš bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaišums.  Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, lai apgaismotu ikvienu cilvēku. Jo mums šodien Pestītājs dzimis:

Draudze: Jēzus Kristus, tas Kungs!

(Aizdedzina Kristus sveci vainaga vidū)

Māc.:   Dieva žēlastība, atklāta mums piedzimušā Bērnā, un līksmība par mums sūtīto Dieva Dēlu, lai ir ar jums visiem!

Māc.:   Lūgsim Dievu!  Mēs lūdzam Tevi, brīnuma darītājs Dievs, kas par mums esi licis spīdēt žēlastības gaismai, dod, lai tā, spīdēdama mūsu ticībā, atmirdzētu arī mūsu darbos – caur mūsu Kungu, Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.

Draudze:  Āmen!

Bet eņģelis uz ganiem sacīja:  Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku,  kas visiem ļaudīm notiks: jo jums sōdien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs.   /Lūkas ev. 2:10-11/

Debesu Tēvs, katra Tava zvaigzne un katra svecīte man šodien stāsta par Tavas mīlestības gaismu. Grēcinieki Tevi neklau-sīja un aizmirsa,  bet Tu, viņus mīlēdams, sūtīji savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai Viņš par tiem ziedotos un tos pestītu. Es zinu, ka esmu grēcinieks, kaut arī liekulīgi mēģinu to slēpt no citiem un sevis paša. Nu Tavā gaismā un miera derībā viss mans ļaunums ir piedots, piemirsts, viss tapis viegls un jauks. Pat nakts tumsa nav baiga, bet maiga un mīļa kā aukle, kas aijā jaun-piedzimušo Pestītāju.

Vērs mans acis, ak Tēvs, uz bērniņu Betlēmē. Viņš ir tik labs, mīlš un svēts kā neviens cits.  Tu mīli Viņu, bet Tu mīli arī mani un mūs visus un gribi mūs visus par saviem bērniem padarīt.

Vērs manas acis uz Betlēmes bērniņu, lai es vinemēr zinātu, cik Tu esi labs, lai saprastu to arī grūtajos brīžos un sāpēs, kad manas paša acis grib rādīt tikai baigu tumsu.

Ja es Tavu mīlestību redzēšu, tad arī manas sāpes būs dārgas un svētīgas.

Māci, ak Tēvs, man skatīt brāļus un māsas ar tādām pašām acīm, ar kādām Betlēmes Bērns skatīja.  Liec manai sirdij sāpēt, ja es gribētu kādu nīst vai skaust. Rādi man, kā viņi cieš, maldās, slāpst pēc labā. Dod man žēlumu un piedošanas prieku. Lai es Tev, kas visu piedevis, vienmēr priekā sauktu: „Gods Dievam augstībā!”  Āmen!

 

Lūgšanas Adventa svētdienām (sarakstījis māc. Alberts Ozols) un Ziemsvētkiem (māc. prof. Edmunds Šmits) ir no lūgšanu grāmatas Tevi es piesaucu (sakārtojis māc. Eduards Putniņš, 1959. gadā). Grāmatu no jauna 2009. gadā izdevusi LELBA. To var iegādāties mūsu grāmatu galdā par $10. Laba, patiesi svētīga dāvana Ziemsvētkos!