Atvērtas durvis

Atvērtas durvis

Šogad Vašingtonas latviešu ev. luteriskā draudze svin savas pastāvēšanas 70 gadus. Daudzi no mums vēl nebija nākuši pasaulē laikā, kad tika likti pamati mūsu draudzei, tomēr jau kopš bērnības ir bijuši šeit piederīgi. Mēs saprotam, ka pasaule mainās un līdz ar to mainās arī vērtības un paradumi, taču baznīca un ticība mums sniedz tādas vērtības, kas nekad nenoveco. Mūsu draudze ir bijusi svētīta ar labiem, uzticīgiem draudzes vadītājiem un locekļiem, kas pašaizliedzīgi ziedojuši savu laiku, talantus un līdzekļus, lai dibinātu draudzi, uzceltu dievnamu un sabiedriskās telpas, kristīgā mīlestībā rūpētos par mums pašiem un citiem.

Mēs droši vien ikviens apzināmies, ka šis laiks ir kā robežšķirtne, pēc kuras pasaulē vairs nebūs tā, kā iepriekš. Vīrusa ieviestie piesardzības pasākumi un ierobežojumi daudz ko mums atņem, bet dod arī iespēju ieskatīties sevī, mācīties un saprast, kas ir galvenais mūsu dzīvē. Mēs vairs nepratām dzīvot ğimenēs, mums nebija laika uzklausīt sev tuvos cilvēkus. Bet vīruss mūs ieslēdza mājās, lai mēs atkal iemācītos dzīvot kā ğimene. Mēs vairs neapzinājāmies skolotāju darba nozīmību, bet slimība aizvēra skolas, lai vecāki saprastu, ko nozīmē mācīt.

Tūlīt būs pagājis gads kopš mūsu dievnama durvis bija jāaizver. Atņemot iespēju klātienē tikties dievnamā, mēs esam sapratuši kāda vērtība ir mūsu kopā sanākšanai un kopējai dievkalpošanai - mūsu draudzei. Virtuālajos svētbrīžos piedalās divreiz tik daudz dievlūdzēju kā iepriekšējo gadu kārtējos dievkalpojumos! Mums nav bijis atļauts ciemoties - ne pie kafijas galda, ne mājās. Toties esam iemanījušies rokas spiedienu atvietot ar telefona zvanu, apkampienu ar sirsnīgiem, uzmundrinošiem vārdiem, un attālumu samazināt caur lūgšanām. Laikā, kad visi ciešam, jūs esat atvēruši savas sirdis tiem, kam iet grūtāk nekā pašiem, un dāsni atbalstījuši trūkumcietējus, Zvanniekus un mūsu pašu draudzi.

Saprotam, ka arī 'šis laiks pieder(ējis) Dievam' -- kā to latviešu skolas saime pirms pandēmijas draudzei atgādināja katra dievkalpojuma sākumā. Pārbaudījumu laikā esam izcīnījuši un smēlušies svētību no Dieva. Ar cerību un ticību, ka Dievam pieder arī nākotne, gaidām, kad baznīcas durvis drīz atkal tiks atvērtas un mēs atgriezīsimies un satiksimies dievnamā klātienē.

Draudzes padome šajā jubilejas gadā ir nolēmusi uzlabot dievnama ēku, ievietojot ieejas durvīs (ielas pusē) vitrāžas. Aicinām visus draudzes locekļus un draugus atbalstīt draudzes padomes ierosināto ziedojumu akciju "Atvērtas durvis". Šajā akcijā iegūtos līdzekļus vienādās daļās novirzīsim draudzes dievnama durvju vitrāžām, kā arī ziedosim LIRS - organizācijai, kas pēc 2. pasaules kara atvēra durvis latviešu bēgļiem un palīdzēja tos izmitināt ASV.

"ES ESMU durvis avīm," saka Jēzus Kristus. "Kas caur mani ieiet, tas taps izglābts un ieies un izies, un ganības atradīs. Es esmu nācis, lai tām būtu dzīvība un būtu pārpārēm." (Jāņa ev. 10)

Draudzes padome
Dcdraudzes 70. Jubilejā, 2021. gadā